dzīve

Internets*

Aiz bezdarbības ieejot draugiem.lv startiņā apskatu kuri tad mani ir onlainā!

Paskatos,un tur +/- tie paši cilvēki kas vienmēr. Tikai zemraksti un profila informācija laika gaitā nomainās. Kam jauna simpātija,kurš atkal izrāvies no pēdējo attiecību stingrajām važām,kam viss vienalga,kurš tēlo tik krutu personu ka žēl skatīties,bet protams ir arī tādi kuri vienkārši klusē,jo viņiem nav vajadzīgi lieki komentāri utt.

Jā-tā ir ar tām interneta identitātēm. Katrs uzdodas par to kāds grib būt,un tikai no viņa atkarīgs ko teikt un ko nē.

Bet,ja skatās no citas puses-nevajag pārāk daudz atklāties.  Beigās var sanāk liekas dzīves problēmiņas.

Jā un kā man patīk tie standarta jautājumi. piem.-”kā iet?”…protams,ka es atbildēšu ar labi vai vismaz normāli.  Nejau iešu uzreiz klāstīt savu dzīvi līdz katrai detaļai. Bet jauki,ja kāds tāpat apjautājas. Protams,katram ir kāds cilvēks,kuram nemelosi un tieši tā arī pateiksi,ka sūdīgi iet,bet tas nebūs kurš katrs!

Un nē,es tagad netaisos rādīt-redziet cik kruti es māku jums šo visu pasniegt. Vienkārši izsaku savu viedokli no tādas puses,kuru reti kuš redz!

Šis te*

Tātad jūs varbūt domājat, kāda vella pēc kaut kas šāds ir vajadzīgs. Atbilde ir pavisam vienkārša.

Ļoti liela daļa cilvēku ir tādi,kuri nemaz nezin daļu no man patiesā ES.  To es varētu arī nosaukt par savu skarbo pusi. Bet ir lietas kuras tiešām gribas pateikt,bet ne vienmēr ir pareizais laiks un vieta,vai cilvēks kam to teikt. Jā, zinu, ka ir arī draugiem.lv sadaļa dienasgrāmata,kurā tik pat labi varētu to pašu rakstīt,bet tas neliekas pareizi. Tā nav tā vieta. Gribējās kaut ko savu. Un tā nu es izdomāju-ir pienācis laiks arī manam blogam.

Kas šeit būs? Te būs no visa pa bišķiņam.Kritika, dusmas, humors un visas pārējās manas emocijas.Jā uzklausīšu arī kādu kritiku,bet tā tam jābūt.

Vienkārši zinu,ka ir cilvēki,kuri domā līdzīgi. Un ir cilvēki,kuriem ir interesanti palasīt kā citam iet.